Akmens.... akmens zem kājām, no akmens ceļam mājas, lauakmeņi un no jūras izskaloti akmeņi :)) sīki un samki...lieli un vareni...tādi, ko var iemest ķešā un tādi ko neviens nevar kustināt... akmeņi uz lauka, kur arājs ar zemi.... akmeņi mežā starp koku saknēm.... un akmeņi pie jūras, ūdens apskaloti... vienmēr jūrmalā gribas atrast Laimes akmentiņu ar caurumiņu... Vai Laime slēpjas akmens caurumā? Kur apslēpta cauro akmentiņu Laime?
Kāds man reiz izstāstija stāstu par kādu tautu, kas dzīvoja jūras krastā...gudru, viedu tautu...tā bija senā Krīvu tauta...tā dzīvja un krāja savas gudrības... bet šai tautai draudēja briesmas.... viņi savas gudrības nevēlējās atdot svešiniekiem un tās paglabāja.... tie savas zināšanas paglabāja savās rotās... un kad tuvojās briesmas un viņi savas rotas sarāva un izkaisija jūrā...tad nu šķiet šai stāstā slēpjas laimes akmentiņu noslēpums... kad jūrmalā atrodam Laimes akmentiņu ar caurumu, tad iespējams mēs esam atraduši gabaliņu no seno senču rotām...gudrības akmentiņu...
...iespējams tieši Tu nākamreiz pie jūras vari atrast seno senču mantojumu :)) kad atrod, glabā to...glabā savā sirdī senču gudrību un viedumu....glabā sirdī un nes to tālāk.... Katram akmenim ir savs stāsts, savs stāsts pirms tas sastop tevi... bet kopā ar tevi jau tam sākas atkal jauns stāsts...tu vari akmenī ielikt daļu no sevis, tu akmenī vari ielikt savu vēstījumu.... tu it kā parastu akmeni vari izveidot par ko īpašu... par savu, vai...kas zin.... bet patiesībā nav parastu akmeņu, tāpat kā nav parastu cilvēku... jo katrā Dieva radītā lietā vai būtnē ir kas īpašs.. mēs katrs esam īpāšss, vienreizējs un unikāls :))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru