Mūza, iedvesma, radīšanas prieks un alkas, bez tām neiztikt. tās atnāk ne sauktas, ne aicinātas tās vienkārši ir...ir klāt šeit un tagad...
...bet ir brīži, kad tās gaidi un tās nenāk un nenāk, tad šķiet, ka esi apmaldījies, bet, kad tās ir klāt, tu paņem otu un saproti, ka tā ir tava roka, tas esi tu, ar visu savu būtību...un ota virzās pa papīru, pa audeklu...ar prātu domā vienu, bet roka velk pavisam citu, un tu tam visam ļaujies un vēro...un tu esi kļuvis par vērotāju...bet kas tad zīmē? Tu vai mūza? Vai caur tavu ķermeni, tavu roku runā un rada kāds lielāks mākslinieks, kāda augstāka vara...vai nav vienalga, vai nav vienalga kas caur tevi rada, ja vien tas tev sagādā prieku un baudījumu...un, ja ar to visu tu vari dalīties...vienkāši pasaka...
Kāds vai kāda reiz jautāja, ko darīt, ja mūza atnāk un tu sāc radīt, un tad ir klāt nākamā un vēl nākamā...un Tu katru vēlies noķert...vēlies paņemt no tām visu, ko sniedz..
Lai vienmēr mūza, iedvesma un radīšanas prieks ir klāt īstajā brīdī un īstajā vietā :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru