Krasas, tās spēj būt reibinošas un dažreiz arī pavisam klusas un nemanāmas...tās mums ir visapkārt...veries kur vēlies, tās ir visur...
...tās maigās un nemanāmās dažkārt paslīd garām mūsu skatienam un acu skats "pieķeras" tām spilgtajām un košajām...bet, lai tās izceltos ir nepieciešamas arī tās otrās... visas krāsas viena otru papildina un bagātina....bet dažkārt, kad mūza tevi ir sagrābusi savā varā un ierāvusi krāsu virpulī, un tad tu esi līdz elkoņiem nosmērējies ar krāsu un viss notiek, krāsas mijas viena ar otru, otas vilcieni slīd pa audeklu, tas pāreidojas, audums ar katru mirkli kļūst savādāks, interesantāks...viss plūst un mainās, viss krāsojas....un te pēkšņi krāsu spilgtums un ugunīgums tevi pārsteidz un pat nedaudz nobiedē...kur radās šīs krāsas, vai tiešām tās šeit bija jau sen...liekas, tu esi atvēris acis un pasauli ieraudzījis savādāku, krāsaināku, spilgtāku, īstāku.....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru