Zīdmagones

 Savā ziedputenī esmu aizlidinājusies līdz magoņu laukiem, tādiem viegliem un zīdīgiem. man vienmēr ir šķitis, ka magones ir tik vien trauslas un netverams, ka uzpūtīs vējš un un to maigās ziedlapiņas tiks norautas un nestas pa gaisu...
Un šais ziemas vakaros es noķēru šo magoņu vieglumu un to centos uzzīmēt...
uzzīmēju vienu, bet ar to nebija gana, tad nu ļāvos vēl vienam magoņu pieskārienam :)

Ziedonis

Kaut arī laukā ir sals un sniegs... kaut laukā sniegputenis.. man sirdī pavasaris un ziedputenis...ir tik vien viegla sajūta, neizsakāma lidojuma sajūta... gribas griezties līdzi ziedputenim vai snegputenim... interesanti skan "ziedputenis", bet vai esat pavērojuši ziedputeni, to vislabāk vērot, kad zied ķirši, plūmes un ābeles...  ja vēl nekad to neesat darījuši, pavērojiet to pavasarī, kad vējš rotaļāsies ābeles zaros, kad ziedlapiņas laidīsies vieglā dejā... un ja vēl aizver acis reibinošo smaržu un sajūtu virpulī gribas griezties dejā līdz ar ziediem...

.... tā nu es kādu nakti rotaļājos ar ziediem... vēlējos tai visā ielikt to viegluma sajūtu, kas ir manī.... to mieru un rimtumu... to prieku un līksmi... to piepildījumu....

Ja šis ziedonis "iekrita" Tev sirsniņā un vēlies to iegūt sev, tad zvani 29823944 un gan jau mēs sarunāsim :)

Esmu atgriezusies :)

Hei, kādu laiciņu biju aizklīdusi un neko neesmu šeit rakstījusi, bet tas nenozīmē, ka neko neesmu darījusi :) Pa šo laiku tik daudz, kas ir noticis, atgadījies... ja būtu jāizstāsta nezinātu no kura gala, lai sāk...

Niekošanās :))

Ir brīži, kad rokās dzīvojas otas, bet dažreiz arī adatas :))

Tu sāc darboties un nespēj  rimties līdz pirkstiņā caurums. tad nu nedēļas nogalē nedaudz paspēlējos ar adatiņu un bumbulīšiem...un tas man sagādāja prieku un ceru, ka priecēs vēl kādu :))

Mantojums.....

Akmens.... akmens zem kājām, no akmens ceļam mājas, lauakmeņi un no jūras izskaloti akmeņi :)) sīki un samki...lieli un vareni...tādi, ko var iemest ķešā un tādi ko neviens nevar kustināt... akmeņi uz lauka, kur arājs ar zemi.... akmeņi mežā starp koku saknēm.... un akmeņi pie jūras, ūdens apskaloti... vienmēr jūrmalā gribas atrast Laimes akmentiņu ar caurumiņu... Vai Laime slēpjas akmens caurumā?  Kur apslēpta cauro akmentiņu Laime?

Kāds man reiz izstāstija stāstu par kādu tautu, kas dzīvoja jūras krastā...gudru, viedu tautu...tā bija senā Krīvu tauta...tā dzīvja un krāja savas gudrības... bet šai tautai draudēja briesmas.... viņi savas gudrības nevēlējās atdot svešiniekiem un tās paglabāja....  tie savas zināšanas paglabāja savās rotās... un kad tuvojās briesmas un viņi savas rotas sarāva un izkaisija jūrā...tad nu šķiet šai stāstā slēpjas laimes akmentiņu noslēpums... kad jūrmalā atrodam Laimes akmentiņu ar caurumu, tad iespējams mēs esam atraduši gabaliņu no seno senču rotām...gudrības akmentiņu...

...iespējams tieši  Tu nākamreiz pie jūras vari atrast seno senču mantojumu :)) kad atrod, glabā to...glabā savā sirdī senču gudrību un viedumu....glabā sirdī un nes to tālāk....

Katram akmenim ir savs stāsts, savs stāsts pirms tas sastop tevi... bet kopā ar tevi  jau tam sākas atkal jauns stāsts...tu vari akmenī ielikt daļu no sevis, tu akmenī vari ielikt savu vēstījumu.... tu it kā parastu akmeni vari izveidot par ko īpašu... par savu, vai...kas zin.... bet patiesībā nav parastu akmeņu, tāpat kā nav parastu cilvēku... jo katrā Dieva radītā lietā vai būtnē ir kas īpašs..  mēs katrs esam īpāšss, vienreizējs un unikāls :))

Laimes un prieka eleksīrs :))

Katra diena ir tikai diena, un katra diena ir īpaša ar savu burvību :) ik dienu mēs sastopam daudz un dažādu cilvēku,. ir cilvēki, kas kā gaiši saules stariņi ienāk mūsu dzīvē...mūsu ikdienā...diena kļūst skaistāka un krāsaināka...pa durvīm ienāk cilvēks un visa telpa pielīst ar sirsnību, gaišumu un patīkamu enerģiju, telpa piepildās ar prieku, laimi dzirkstošiem smiekliem....kaut vairāk mūsu dzīvē ienāktu šādi cilvēki....šie cilvēki spēj pārējos uzlādēt ar savu prieku un sirsnību :))

Nn tamdēļ saku viņiem visiem lielum lielo paldies :))

Kad esi uzņēmis šādu prieka un laimes eleksītu, tad idejas šķilas viena  pēc otras....viena ,otra,treāšā :)) Protams viss prieks un laime jau dzīvo mūsos :))bet, kad šādus cilvēkus satiec, prieks dubultojas un tu esi laimes piepildīts :))

Krāsu virpulī...

Krasas, tās spēj būt reibinošas un dažreiz arī pavisam klusas un nemanāmas...tās mums ir visapkārt...veries kur vēlies, tās ir visur...

 ...tās maigās un nemanāmās dažkārt paslīd garām mūsu skatienam un acu skats "pieķeras" tām spilgtajām un košajām...bet, lai tās izceltos ir nepieciešamas arī tās otrās... visas krāsas viena otru papildina un bagātina....bet dažkārt, kad mūza tevi ir sagrābusi savā varā  un ierāvusi krāsu virpulī, un tad tu esi līdz elkoņiem nosmērējies ar krāsu un viss notiek, krāsas mijas viena ar otru, otas vilcieni slīd pa audeklu, tas pāreidojas, audums ar katru mirkli kļūst savādāks, interesantāks...viss plūst un mainās, viss krāsojas....un te pēkšņi krāsu spilgtums un ugunīgums tevi pārsteidz un pat nedaudz nobiedē...kur radās šīs krāsas, vai tiešām tās šeit bija jau sen...liekas, tu esi atvēris acis un pasauli ieraudzījis savādāku, krāsaināku, spilgtāku, īstāku.....